Orgānu transplantēšana var glābt dzīvības

Orgānu transplantēšana var glābt dzīvības. Tomēr ir jābūt kādam, kurš ir gatavs šādam solim. Vairāk par transplantācijām un donoriem raidījumā Kā lābāk dzīvot. Sarunājas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, profesore un arī Nefroloģijas centra virsārste, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente Ieva Ziediņa, sirds ķirurgs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Uldis Strazdiņš, Nacionālā transplantācijas koordinācijas dienesta vadītāja p.i. Egija Lapiņa un Latvijas Nieru pacientu asociācijas valdes priekšsēdētāja, uzņēmēja, recipiente Jolanta Kaša. Egija Lapiņa iepazīstija ar datiem. 2023. gadā transplantēja 45 nieres, šogad - jau 56, 2023. gadā tika transplantētas divas sirdis, šogad - jau četras, 2023. gadā viena akna tika transplantēta, šogad veiksmīgi tika transplantētas sešas aknas. Un, ja mēs runājam par radzenēm, kas arī tiek transplantēta un palīdz cilvēkiem nezaudēt redzi, tad pagājušogad tās bija 14 radzenes un šogad jau 26. "Bet es uzsveru, ka tie ir dati līdz decembrim, un gads vēl nav beidzies, un var jau būt, ka vēl papildināsies," norāda Egija Lapiņa. Viņa arī norāda, ka transplantācija un orgānu donori ir sensitīvi jautājumi, no kuriem cilvēki bieži izvairās. Arī cilvēku izpratne ir dažāda. E-veselībā sadaļā Orgānu ziedošana par orgānu ziedošanu veikuši atzīmi precīzi 22940 cilvēki. Tas ir mazliet vairāk nekā 1% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. "Skaitļi rāda, ka attieksme un nevēlēšanās tomēr aizdomāties par to, kas varētu notikt gadījumā, ja nu kas, ir. Ar nožēlu jāatzīst, ka, ka sanāk sabiedrībā sastapties ar stigmatizāciju, ar kaut kādiem nepareiziem priekšstatiem par transplantāciju, ar dezinformāciju, ar noliegumu. Bieži vien tā ir balstīta arī kaut kādā filmu industriju veidotā priekšstatā par transplantāciju, it kā tas būtu kaut kas tāds ļoti noslēpumains, saistīts ar kaut ko teju vai kriminālu, kas faktiski, ar pilnu atbildību varu teikt, ka Eiropas valstīs un principā tādā civilizētā pasaules daļā faktiski nav iespējama ne no likumiskā, ne no arī tāda reālā viedokļa," atzīst Egija Lapiņa.