Mediji un mākslas cenzūra - kur ir robeža?

Ir pagājuši teju 10 gadi, kad medijos varēja lasīt tādus rakstus kā  "NEPLP sūdzas arī par dziesmas "Mauku mājā lukturs spīd" atskaņošanu Pieci.lv",  "Sabiedriskajā medijā izskan frāzes "drāzt anālā" un "prasta mauka" - vai tas ir pieļaums?", "Saeimas komisija izvērtēs rupjības Piecilv ēterā", "Vai ēterā "drāzt anālā" drīkst tikai sabiedriskais medijs?". Kāpēc cilvēkiem ir pretenzijas pret nenormētu leksiku medijos? Par cenzūru, likumiem un par to, vai mediju redakcionāls lēmums meklēt starp likumu spraugas, lai māksla, kas satur šādu leksiku audiāli vai citādi tiktu atskaņota radio, televīzijā vai citur plašsaziņas līdzekļos ir pamatojama? Šie ir temati, par kuriem izvērsta saruna "Neērto jautājumu pastkastītē". Sarunas viesi: Komponists, kultūras žurnālists un mūzikas cenzūras pētnieks Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, Edgars Raginskis; Reperis, bītmeikers un mūzikas producents ansis; LR5 raidījuma “Pieliec punktu” vadītājs, mūzikas apskatnieks Mārtiņš Pavasaris; Latvijas Žurnālistu Asociācijas valdes locekle Anastasija Tetarenko-Supe.